No Bezgalīgās Universālās esības līdz cilvēciskajai apziņai, caur dažādu laikmetu ritiem, nebeidzama Meistaru straume nes svētību katra individuālajai apziņai transformēt savas dzīves enerģiju un pieredzi uz arhetipisko apziņu, uz neierobežoto apziņu.
Sarunā ar laba žurnāla, ļoti labu žurnālisti Ilzi Olšteini tapis pieklājīgs materiāls par mūsdienu Jogas pretrunīgajiem aspektiem. Ar žurnāla "Annas Psiholoģija" atļauju pārbublicējam šo rakstu (2016. jūnijs) šajā vietnē.
Jogas Kultūra savā izcelsmē sniedzas tās Mūžīgās Apziņas un neierobežotās Enerģijas izcelsmes avotā, Šivas un Šakti spēlē.
Sarunā ar laba žurnāla, ļoti labu žurnālisti Ilzi Olšteini tapis pieklājīgs materiāls par mūsdienu Jogas pretrunīgajiem aspektiem. Ar žurnāla "Annas Psiholoģija" atļauju pārbublicējam šo rakstu (2016. jūnijs) šajā vietnē.
Jogas Kultūra savā izcelsmē sniedzas tās Mūžīgās Apziņas un neierobežotās Enerģijas izcelsmes avotā, Šivas un Šakti spēlē.
4 dzīves mērķi:
Kama Artha Dharma Mokša.
Jogas mācībā elpa ir ļoti cieši saistīta ar “Prānu”, kas ir dzīvības spēks. Savukārt Prāna cieši saistīta ar Agni – dzīvības siltuma enerģiju un Odžasu – zemes dziedniecisko esenci. Ja no līdzsvara iziet viens pēc brīža arī pārējie divi disbalansējās. Lai varētu sākt runāt par līdzsvara veidošanu Cilvēkam ir jāiepazīst kā ķermeņa psihoenerģētiskajā uzbūvē darbojas piecas prānas, katrai no kurām ir savs atšķirīgs uzdevums.
Prānas kanāli
Saskaņā ar jogas mācību elpas uzdevums jogas praksē ir savienot prātu ar ķermeni. Pareizi elpojot, rodas prāta un ķermeņa saskaņa. Pat tad, ja cilvēks tikai sāk iedziļināties elpā, izrāda tai lielāku cieņu, vadoties no savas intuīcijas, viņš sajūt savas esības sakrālo dabu.
Šajā laikmetā lielākajai daļai cilvēku trauksmainās steigas un vieglprātīgās, fragmentētās uztveres dēļ ir ļoti sekla, nevienmērīga un saspringta elpa. Taču, ja mēs nekontrolējam elpu, mēs nevaram no sevis prasīt, lai mēs kontrolētu savu prātu un emocijas. Tajā brīdī, kad mēs kaut ko darām, fokusējot savu prātu uz saskaņu starp nodomu, emocijām un kustībām, mēs iegūstam neparastu stāvokli – mūsu ķermeņa kustības, prāts un elpas darbojas sinhroni. Šī sinhronitāte ir tā, kas baro miera atklāsmi.
Prāna – dzīvības spēks kā vējš, elpa gan individuāli, gan kosmiski. Tedžas – uguns, transformācijas enerģija gan fiziski, gan mentāli. Odžas – zemes spēka sulas esence gan vitāli, gan psihiski. Tos vēl arī mēdz dēvēt kā Vāju, Agni un Soma.
PIETIEKOŠA Prānas, Tedžasa, Odžasa daudzuma pazīmes.
Prāna
Cilvēks ir pilns ar prānu, kad elpa ir dziļa un pilna, ķermenis ir tīrs un viegls, kad locekļi ir lokani un kustības ir dabiskas, spēja klausīties ir labi attīstīta, kad cilvēkam piemīt dzīvotspēja, vēlme darboties un prasme saprast atšķirīgus uzskatus.
Tedžas
Cilvēks ir pilns ar tedžasu, kad ķermenis var izturēt aukstumu, kad āda un acis mirdz, kad runa un izpratne ir skaidras, iztēlošanās spējas ir attīstītas, kad racionalitāte ir spēcīga, kad cilvēks ir pašpārliecināts, drosmīgs un brīvs no maldināšanas, gaidīšanas, emocionālas svārstības un bailēm.
Odžas
Cilvēks ir pilns ar odžasu, kad imūnsistēma ir stipra, kad reproduktīvai sistēmai piemīt pietekoša enerģija, kad prāts un emocijas ir pastāvīgi mierīgi, kad cilvēks ir izturīgs, stabils, nosvērts un bezbailīgs, kad viņa dzīvē valda ticība, mīlestība, uzticība un pacietība.
Pārmērīga Prānas, Tedžasa, Odžasa daudzuma pazīmes.
Prāna
Kad mums tās ir pārāk daudz , mēs zaudējam kontroli par mūsu domām, izjūtam un koordināciju, mūsu kustības var būt trīcošas un ekscentriskas. Mēs nevaram atrast sev vietu, zaudējam pamatu zem kājām, varam sajust, ka jūkam prātā, zaudējam savu identitāti. Mūs var pārņemt raizes un bažas, bezmiegs un kopēja nelīdzsvarotība, kā arī elpošanas grūtības.
Tedžas
Kad mums ir pārāk daudz tedžasa, mūsu domas kļūst pārāk kritiskas, pat līdz līdz bezprātīgumam. Varam izjust galvassāpes, degošu sajūtu galvā un acīs. Var likties, ka mēs esam noķerti savu šaubu un negatīvisma slazdā. Ir iespējam piedzīvot niknumu un naidīgumu. Garīgā ziņā mēs varam sākt manipulēt, dominēt, vainot citus un būt maldinoši pārliecināti savā varā un savās zināšanās, kas rezultātā var pārvērsties paranojā.
Odžas
Kad mums ir pārāk daudz odžasa, tas izraisa prāta trulumu un smagumu. Pārāk liela pašpārliecība un pašapmierinātība atņem vēlmi pilnveidoties, augt. Parasti augsts odžasa līmenis nav tik liela problēma, kā pranas vai tedžasa pārlikums, kas ir būtiskie faktori psihisko slimību attīstītībā. Augstais pranas daudzums (daudz gaisa) nožauj odžasu, bet tedžasa pārākums (uguns) to sadedzina. Tātad, pranas un tedžasa ekscess paradās kopā ar zemu odžasa daudzumu.
Nepietiekoša Prānas, Tedžasa, Odžasa daudzuma pazīmes.
Prāna
Kad mums tās trūkst, elpa ir virspusēja un ātra, ķermenis ir smags, mums trūkst možuma, enerģijas un spējas strādāt, uzstājās apātija, slinkums, inertums. Mums trūkst mentālas enerģijas, entuziasma, ziņkārības. Mums nepietiek mūsu dziedinošās dzīvības enerģijas un mēs neļaujam jaunai enerģijai ieplūst mūsos. Bez motivācijas mūsu prāts un sajūtas kļūst trauslas. Mēs esam konservatīvi savos uzskatos un rīkojamies pēc ierastiem principiem.
Tedžas
Kad mums trūkst tedžasa, ķermenis paliek auksts, āda – bāla, acis nemirdz, runa un uztvere ir neskaidras. Mēs kļūstam iracionāli, lētticīgi, iedomīgi. Mums trūkst spējas kritiski vērtēt un saskatīt visu, kā tas ir. Mēs pieņemam doto, neapšaubot neko, zaudējam spēju vērtēt savu pieredzi un mācīties no tās. Mēs kļūstam garīgi pasīvi un viegli ietekmējami, bieži pakļaujamies citu dominēšanai.
Odžas
Kad mums trūkst odžasa, mūsu imūnsistēma paliek vāja, ir manāmi reproduktīvās sistēmas traucējumi, domas un emocijas ir nestabilas, mūs viegli kaitina skaņas vai gaisma. Mēs sajūtam bailes, nemieru, bezmiegu. Mums trūkst pašpārliecības, mēs nevaram koncentrēties, atcerēties, noticēt. Domas rodas bez secības un saskaņas, emocijas ir nesabalansētas. Var iestāties nogurums, spēku izsīkums un nervu sabrukums.Jogas mācībā elpa ir ļoti cieši saistīta ar “Prānu”, kas ir dzīvības spēks. Savukārt Prāna cieši saistīta ar Agni – dzīvības siltuma enerģiju un Odžasu – zemes dziedniecisko esenci. Ja no līdzsvara iziet viens pēc brīža arī pārējie divi disbalansējās. Lai varētu sākt runāt par līdzsvara veidošanu Cilvēkam ir jāiepazīst kā ķermeņa psihoenerģētiskajā uzbūvē darbojas piecas prānas, katrai no kurām ir savs atšķirīgs uzdevums.
Rūtas K. referātā izcili labi atspoguļota Jogas sakrālās uguns būtība, veidi un izpausmes. Nākotnē varētu piedomāt kā uzlabot tēmas semantisko aspektu, bet tas ir ne tik daudz atkarīgs no viena cilvēka pārdomām cik no pastāvošās valodas kultūras attīstības (http://www.vvk.lv/index.php?sadala=221&id=709 ) un valodas valdošajiem sociālajiem mērķiem un tēmas pieprasījuma. Un tas jau ir plašāks lauks par referātu. Atcerēsimies, ka latviešu valodā uguns, arī saule, ir sieviešu dzimtes vārds, bet vēdiskajā kultūrā un sanskritā tas ir vīriešu dzimtes vārds. Kaut gan tā ir formāla atšķirība. Jo Tantras Joga runā par ārējo sievišķo un iekšējo vīrišķo, kā arī par ārējo vīrišķo un iekšējo sievišķo spēku nepieciešamo sadarbību.
Arnis Siliņš
Latvijas Kultūras akadēmijas
Teātra un audiovizuālās mākslas katedras
Laikmetīgās dejas horeogrāfija apakšprogrammas
2. kursa studentes
Rūtas Kublickas
referāts
Piecas iekšējās ugunis
Uguns simbolizē iekšējo gaismu, kas eksistē uz mūsu planētas. Tā ir mūsu transformācijas atslēga. Daudzi no mums neapzinās savu dvēseli un ir aizmirsuši, ka mēs nepārtraukti esam iekšējā ceļojumā, kura mērķis ir iedzīvināt gaismu mūsos un arī mums apkārt. Visu, kas atrodas kosmosā var iedalīt kā uguni vai tās kurināmo. Mēs, kā uguns forma, esam kosmiskās gaismas porcijas. Vienreiz pamodināta apziņas liesma mūsu sirdīs, tā izplešas pa visu visumu, jo tas ir tās mājas.
Saule, gaisma, uguns – daudzu seno kultūru un reliģiju pamatā.
Tās izriet viena no otras: saule rada gaismu debesīs, kas nonākot uz zemes ir spējīga radīt uguni. Tas pats notiek arī psihiskajā līmenī. Prāts – saule; vitālā enerģija – gaisma; ķermenis – uguns.
Daudzu mistisko un meditatīvo prakšu (arī jogas) pamatā ir darbs ar šiem gaismas spēkiem. Gaisma iespējams ir galvenā dieva definīcija, kad to redzam, gaisma redz arī mūs. Dabā ārējās gaismas izpausmes izsaka iekšējās gaismas apziņa, kas ir augstākā patiesība.
Uguns ir visur, nevis kādā konkrētā reliģijā, jo arī patiesība ir viena, lai gan ceļi uz to ir dažādi. Viss, ko redzam ir svētā uguns dažādās tās izpausmēs, tā ir jebkura spēka pamats. Kundalīnī ir jogas uguns, to var atmodināt ar āsanām, meditāciju, pranājamu.
Senā uguns reliģija iepazīta caur vēdām, kur Agni – uguns dievs. Bet vēdas nerunā tikai par rituāliem dieviem, bet arī par meditāciju, kas ir galvenā metode, lai strādātu ar iekšējo uguns apziņu. Agni simbolizē dvēseli, kas apslēpta ķermenī – dieva noslēpumainais prāts materiālajā pasaulē. Līdzīgi kā uguns, kuras potenciāls slēpjas mežā.
Pirmais jogas skolotājs (klasiskajā jogā) bija Saules dievs – Hiranyagarbha. Tāpat kā Apolons un Amuns Ra– simbolizē patiesības gaismu mūsos.
Četras uguns dzimšanas dabā
Akmeņi (minerāli) – zemes uguns; vulkāniskā uguns. Ūdens kā vulkāniskās uguns bērns. Ūdens dod prieku, jo dvēsele ir saistīta ar ūdeņiem. Sirds kā kosmiskā jūra.
Augi – ūdens uguns. Minerāli un ūdens rada augu pasaules iespējamību. Jebkura radība ir kā augs – organisms, kurā ir uguns un kas saules gaismu pārvērš enerģijā. Planēta arī kā augs – organisms, kas kosmisko gaismu pārvērš dzīvē un sapratnē
Dzīvnieki - uguns uguns. Dzīvniekiem uguns ir vēderā un saistīta ar gremošanu. Svarīgi ir saskatīt sevī un citos dzīvnieku.
Cilvēks – gaisa uguns, cilvēks ir dzīvnieks, kas uguni rada apzināti. Piemēram, ēdiena gatavošana ir dabisks ikdienas uguns rituāls.
Līdz ar to visi šie četri uguns „nēsātāji” ir vienlīdzīgi. Modernajā rietumu civilizācijā darbojas princips: „Cilvēks pret dabu”. Interesanti, ka cilvēkus mēs nepadarām par vergiem, neeksperimentējam ar tiem, nelietojam uzturā, nenogalinām, nedarām citas amorālas lietas, kā tas ir ar dzīvniekiem. Apziņa nav kaut kas tāds, kas piemistu tikai cilvēkiem, tā ir universāla gaisma. Katrai lietai dabā ir apziņa, visas radību sejas ir dievišķā maskas.
No vēdām izriet, ka augiem ir jūtas, dzīvniekiem – prāts. Caur cilvēku radītājs apzinās sevis radīto, cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības, kas ir gaismas spēks un apziņa.
Cilvēcība
Uguns bija cilvēcības pirmā veidotāja, caur kuru mēs iemācījāmies radīt visu mūsu materiālo un nemateriālo pasauli – māksla, kultūra, zinātne utt. Svētā uguns ir garīgais sencis visām cilvēku rasēm, visos kontinentos. Tāpat kā nevaram noliegt savu ģimeni, mēs nevaram noliegt uguni, kas ir mūsu cilvēcības pirmavots pāri visām kultūru, reliģiju un rases robežām. Kāds būs mūsu uguns mantojums – agresija, konflikts, karš vai mīlestība, skaistums un patiesība. Pasaules liktenis ir atkarīgs no indivīdiem un to izvēlēm
Katrs no mums ir cilvēcība tās dažādākajās formās. Individuālu dvēseli simbolizē uguns. Ķermenis un prāts ir 2 uguns darbarīki, ar ko tikt uz priekšu.
Patiesā cilvēcība neslēpjas vēnās un artērijās, ķermenī, gēnos vai sociālajā uzvedībā, bet gan dvēseles gaismā, kas jūt vienotību ar visu esošo. Cilvēcība ir jāprot saskatīt it visā – gan dabas parādībās, gan augos un dzīvniekos.
Dvēsele kā svētās uguns daļa/sajūta/maņa – nemirstīga mūsu dabas daļa, kas ir iekšējais gids un patiesais ES. Dvēsele nepieder cilvēku pasaulei, bet gan dievišķajam.
Katrā no mums ir unikāls gaismas apziņas centrs – gaisma, kas izstaro visuma gaismu. Atpazīsti sevi kā apzinātu gaismas daļu, kas izgaismo patiesību tāpat kā lampa izgaismo istabu. Gaisma nav tikai vispārīgs kosmosa spēks, tai ir īpaša spēja sevi individualizēt. Kosmosa būtnes kļūst indivizualizētas caur dvēseli (kas ir uguns un izstaro gaismu)
Uguns tagadnīgums – esība kā nepārtraukta darbība. Esība ir tīra un piepildīta ar apziņu, pieņēmumu un aizspriedumu neaizskarta, tā pieņem visu pilnībā un mierā. Arī uz deju un jogas praksi tā var attiecināt tagadnīgumu. Iekšējā, nemirstošā uguns ir tā, kas dod spēku dzīves sarežģījumos. Tā mūs iedvesmo, motivē un dod garīgu spēku.
Mūsu piecas iekšējās ugunis
5 mūsu iekšējās ugunis ir: Ķermenis, Elpa, Emocijas, Prāts, Dvēsele. Tas ir saistīts ar 5 košām:
Annamaja – putras ķermenis, fiziskais
Pranajama – vitālais slānis, vēja modifikācija. Ienāk un iziet no ķermeņa. To apzinoties, var panākt saskaņu starp visām košām.
Manomaja – Emocionālā enerģija, prāts.
Vijnanamaja – Mentālā enerģija, ego, racionālais prāts
Anandamaja – Vissmalkākā frekvence, nav atkarīga no gūnām. Dziļais miegs.
Svarīgi būtu novērot sevi un apzināties savas uguns stāvokli fiziskajā, vitālajā, emocionālajā, mentālajā un garīgajā ķermenī. Pēc tam iemācīties kontrolēt savas piecas iekšējās ugunis saskaņā ar to individuālajām īpatnībām.
Pieci degšanas stāvokļi
Ugunij var novērot 5 stāvokļus gan ārējā pasaulē (objektīvi), gan mūsu iekšējā (subjektīvi) pasaulē. Ārēji tos atpazīstam viegli, bet šos stāvokļus varam attiecināt arī uz mūsu iekšējo pasauli, tā labāk to izprotot.
1. Galējais – pārāk liela degšana. Uguns kļūst destruktīva. Tā vietā, lai apgādātu ar siltumu, gaismu un uzturu, uguns kļūst pārāk karsta un pārkarsē mūs. To izraisa pārāk daudz uguns. Šis stāvoklis vairāk raksturīgs pittas konstitūcijai.
2. Nepietiekošs – pārāk zema degšana. Uguns nespēj radīt nepieciešamo siltuma daudzumu un enerģiju, tāpēc tā ļauj mums palikt vēsiem, vājiem, ierobežotiem un nespējīgiem funkcionēt kā nepieciešams. To izraisa uguns saskare ar ūdeni/mitrumu. Tas raksturīgs kaphai.
3. Nepatstāvīgs – nenoturīgs. Uguns ir neparedzama un var būt gan par karstu, gan par vāju, kā arī ātri pārvietoties no viena degšanas stāvokļa citā. Tā saraujot mūsu organisko līdzsvaru un ievedot mūs dažādās galējībās. To parasti izraisa pārāk daudz vēja ugunī, raksturīgi vātām.
4. Dūmojošs – netīra degšana. Uguns kļūst toksiska. Elpojot tiek deformēts ķermeņa un prāta stāvokli. To parasti izraisa nepareizs kurināmais (fuel) un sastopams starp cilvēkiem, kuru ķermenī ir daudz toksīnu (Ama), nepareiza dzīvesveida dēļ.
5. Līdzsvarots – deg gaiši un balansēti. Uguns nodrošina ar siltumu, gaismu, enerģiju un barošanu harmoniskā veidā. Šo stāvokli var sasniegt jebkurš, ja rada līdzsvaru caur apzinātu dzīvesveidu ar pareizu pārtiku, ēšanas paradumiem, uzvedību.
Uguns līdzsvarošana
Pret savu iekšējo uguni jāattiecas tāpat kā pret ārēju uguni augstā ziemas naktī. Patiesa laime dzīvo iekšējā ugunī līdz ar visa eksistējošā saskaņu, ar ko mēs dalām mājas un zemi.
Novērojot savas iekšējās uguns stāvokļus neatkarīgi no tās atrašanās vietām var noteikt kāda veida uguns cilvēks katrs no mums ir. Svarīgi būtu izprasts kā dažādās ugunis mūsos ir savstarpēji saistītas un mainās laikam ejot. Būtu jācenšas savas iekšējās ugunis līdzsvarot un ļaut tām eksistēt tīrā stāvoklī. Atslēga uz to ir apgādāt katru uguni ar tai nepieciešamo barību/kurināmo:
Fiziskajam ķermenim: Dabīga, veģetāra pārtika, augi un garšvielas, īpaši ingvers, kanēlis, baziliks, safrāns, turmeriks un kardamons, sarkanie pipari, melnie pipari un sinepes zemai ugunij.
Vitālajam ķermenim: Labas kvalitātes gaiss un prāna – to veicina tādas lietas kā dziļas elpošanas prakse (pranayama), mierīgas jogas āsanas, pastaigas, dārzkopība un pārgājieni dabā. Dzīvot dabīgā vidē ar pozitīvo enerģiju un aktivitātēm. Zemai prānas ugunij par labu nāk stingras pranājamas prakses – Bhastrika, Kapalabhati vai labās nāss elpošana (Surya Bhedana)
Emocionālajam ķermenim: pozitīvas, atbalstošas un mīlestības piepildītas emocijas no emocionāli veselīgas vides un labu domājošiem, garīgiem cilvēkiem.
Mentālajam ķermenim: garīga apmācība un izpratne no labām grāmatām, guru un garīgiem draugiem kopā ar praksēm – vērošana, koncentrēšanās, mantra, meditācija. Sekojot zināšanu jogai (Jnana Yoga) un augstākajiem jogas un vēdu filozofiem. Zemai mentālajai ugunij vajadzētu koncentrēties uz gaismu, uguni un sauli.
Garīgajam ķermenim: piemēroti garīgie barošanas avoti caur iekšēju saskaņu ar dižajiem guru, skolotājiem, dievišķā formām un dievišķā esamību kosmosā. Dieva un augstākā ES apziņa. Meditācijas un samadhi (mīlestības liesmas apziņa sirdī) kultivēšana. Zemai garīgajai ugunij – jānonāk fiziskā tuvumā lielajiem dzīves skolotājiem vai svētām vietām.
Kā noteikt savas uguns stāvokli
1. Fiziskais ķermenis – gremošanas uguns
Uguns stāvoklis
|
Raksturīgais
|
Galējais
|
Pārmērīga apetīte, ļoti liels izsalkums un slāpes, ātra vielmaiņa un izvadīšana, augsts ķermeņa siltums.
|
Nepietiekošs
|
Zema apetīte, nepatika pret ēdienu, lēna vielmaiņa, palielināts svars, zema ķermeņa siltums, gausa izvadīšana.
|
Nepatstāvīgs
|
Dažāda un satraukta gremošana un izvadīšana, neregulāra apetīte, neregulārs ķermeņa siltums.
|
Dūmojošs
|
Piesārņota, traucēta gremošana un izvadīšana, neveselīga vielmaiņa, ķermeņa izsitumi, krāsu maiņa, infekcijas.
|
Līdzsvarots
|
Veselīga, bet mērena apetīte, līdzsvarota vielmaiņa, laba gremošana un izvadīšana, laba sejas krāsa.
|
2. Enerģijas ķermenis – Prānas / Elpas uguns
Uguns stāvoklis
|
Raksturīgais
|
Galējais
|
Agresīva enerģija, pārmērīgi kustīgs, paškontroles trūkums, impulsīvs, elpā pārāk daudz karstuma.
|
Nepietiekošs
|
Zema enerģija, kustības trūkums, sēdoša/pasīva daba, motivācijas trūkums, elpa vāja un īsa.
|
Nepatstāvīgs
|
Neparasti un mainīgi enerģijas līmeņi un kustība, mainīgas elpošanas modelis, hiperaktivitāti nomaina pārgurums.
|
Dūmojošs
|
Piesārņota enerģija, intoksikācija (saindēšanās), murgi, piesārņotas asinis un plaušas.
|
Līdzsvarots
|
Līdzsvarota, mierīga un saskanīga enerģija un kustība, noturīga un dziļa elpošana.
|
3. Emocionālais ķermenis – Emocionālā uguns
Uguns stāvoklis
|
Raksturīgais
|
Galējais
|
Dusmas, skaudība, iekāre, karstasinība, konflikts vai vardarbība
|
Nepietiekošs
|
Depresija, skumjas, bailes, sarūgtinājums, dziļa pieķeršanās, emocionāla apātija vai atteikšanās.
|
Nepatstāvīgs
|
Mainīgs, emocionāli nestabils, uzbudināts, nemierīgs, ļoti jūtīgs.
|
Dūmojošs
|
Emocionāla maldīšanās, aizdomīgs, paranoisks, naidīgs un nevaldāms.
|
Līdzsvarots
|
Mīlestība, prieks, piedošana, pieticība, bezbailība, emocionāla bezrūpība un labsajūta.
|
4. Mentālais ķermenis – Mentālā uguns
Uguns stāvoklis
|
Raksturīgais
|
Galējais
|
Pārāk kritisks prāts, nosodījums, paštaisnums, pašpārliecināts, patīk diskutēt.
|
Nepietiekošs
|
Notrulināts vai lēns prāts, vājas spriešanas spējas, sliktas uztvere un izvērtēšanas spējas, grūti apgūst/iemācās visu jauno.
|
Nepatstāvīgs
|
Apjukums, neizlēmība, šaubas, nespēja koncentrēties, nestabila ticība, mainīgas vērtības.
|
Dūmojošs
|
Mentāla maldīšanās, nepareizas vērtības, destruktīva ticība, nepareiza izpratne, traucēta iztēle.
|
Līdzsvarots
|
Prāta skaidrība, līdzsvarota, izvērtēšana, viedums, spēja atšķirt, vērīgums.
|
5. Dvēsele – garīgā uguns
Uguns stāvoklis
|
Raksturīgais
|
Galējais
|
Reliģisks fanātisms, neiecietīgs pret cita veida reliģijām un garīgajām praksēm.
|
Nepietiekošs
|
Ticības un garīguma trūkums, pieķeršanās materiālajai pasaulei, garīgā tumsa.
|
Nepatstāvīgs
|
Nepatstāvīga ticība, neparasta tiekšanās, svārstīga prakse, miera un garīga līdzsvara trūkums.
|
Dūmojošs
|
Reliģiska vai garīga maldīšanās, pašsvarīgums, Kundalini vai meditatīvie traucējumi, traucēts apziņas stāvoklis.
|
Līdzsvarots
|
Dvēseles apzināšanās, apgaismota apziņa, iekšējs miers, svētlaime un saskaņa ar Dievu vai savu augstāko ES.
|
R. K. skaidrojums par izmantotajiem avotiem.
Par avotu izmantoju tikai A. S. iedoto grāmatu – D. Frawley „Yoga and the Sacred Fire”. Norādīto galveno nodaļu (ar tabulām) atreferēju diezgan tieši no grāmatas ar vārdnīcas palīdzību.
Visu pārējo (referāta pirmā puse) veidoju tā: lasot izrakstīju galveno, kādas pārdomas vai sev interesējošo. Tad to visu ievadīju datorā un secināju, ka grāmatā diezgan uz riņķi tiek runāts par vienu un to pašu tikai caur dažādām tēmām. Tad nu izdomāju tās tēmas (Saule, gaisma, uguns; uguns dabā; cilvēcība) un visu iegūto informāciju ar esošās pieredzes un izpratnes palīdzību sakārtoju tā, lai pati visu skaidri saprotu.
Būs diezgan grūti konkrēti izdalīt manas pārdomas no tām, ko ieguvu no grāmatas, galvenokārt paša tulkošanas procesa dēļ - iztulkojot kādu domu (parasti autobusā, līdz ar to bez vārdnīcas), es to uzreiz arī "apdeitoju" tā, lai pati vēlāk saprotu, ko ar to esmu domājusi un kāpēc man tas tajā brīdī šķitis tik svarīgi.
Informācijas sakārtošanā iespējams ir palīdzējušas iepriekš lasītais no D. Čopra "7 jogas garīgie likumi" un D. Frollija "No debesu upes", bet citējusi šīs grāmatas neesmu, tās drīzāk bija jau iepriekš radījušas priekšstatu par šo tēmu.
p.s. visu grāmatu izlasījusi gan neesmu.
Visu pārējo (referāta pirmā puse) veidoju tā: lasot izrakstīju galveno, kādas pārdomas vai sev interesējošo. Tad to visu ievadīju datorā un secināju, ka grāmatā diezgan uz riņķi tiek runāts par vienu un to pašu tikai caur dažādām tēmām. Tad nu izdomāju tās tēmas (Saule, gaisma, uguns; uguns dabā; cilvēcība) un visu iegūto informāciju ar esošās pieredzes un izpratnes palīdzību sakārtoju tā, lai pati visu skaidri saprotu.
Būs diezgan grūti konkrēti izdalīt manas pārdomas no tām, ko ieguvu no grāmatas, galvenokārt paša tulkošanas procesa dēļ - iztulkojot kādu domu (parasti autobusā, līdz ar to bez vārdnīcas), es to uzreiz arī "apdeitoju" tā, lai pati vēlāk saprotu, ko ar to esmu domājusi un kāpēc man tas tajā brīdī šķitis tik svarīgi.
Informācijas sakārtošanā iespējams ir palīdzējušas iepriekš lasītais no D. Čopra "7 jogas garīgie likumi" un D. Frollija "No debesu upes", bet citējusi šīs grāmatas neesmu, tās drīzāk bija jau iepriekš radījušas priekšstatu par šo tēmu.
p.s. visu grāmatu izlasījusi gan neesmu.
